Pretī sāpēm

­

Sāpes nav gluži tādas, kā mēs par tām esam pieraduši domāt. Lai arī nepatīkams, tas ir instruments, ar kura palīdzību evolūcija ir palīdzējusi cilvēcei izdzīvot!

Ko darīt, ja nākas piedzīvot mokošas galvassāpes, sāpes mugurā vai kaklā, rokās, kājās? Diemžēl šādu pacientu Latvijā kļūst arvien vairāk.

Par sāpju problēmu nolēmām aprunāties ar profesoru, neirologu Dr. Igoru Romanenko, kurš pieņem pacientus Veselības centru apvienībā (VCA).

Uzziņai: Profesors Igor Romanenko ir ieguvis ārsta diplomu Vorošilovgradas Medicīnas institūtā (Luhanska, Ukraina). Pēc I. Sečenova Maskavas Valsts medicīnas institūta Veģetatīvās nervu sistēmas patoloģijas nodaļas absolvēšanas 1988. gadā aizstāvēja disertāciju medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, 1996. gadā ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu un līdz pat nesenam laikam strādāja Luhanskas Valsts medicīnas universitātē, kas 2014. gadā tika evakuēta uz Luhanskas apgabala Rubižnes pilsētu. Profesora zinātnisko un praktisko interešu joma ir sāpju, funkcionālo un veģetatīvo traucējumu problēmas. Dr. Romanenko ir Starptautiskās Sāpju izpētes asociācijas (IASP), Eiropas Neiroloģijas federācijas (EFIC – European Federation of Neurological Societies), Ukrainas Sāpju izpētes biedrības prezidents (УАИБ). Vairāk nekā 120 zinātnisku rakstu autors, sāpju, funkcionālu un veģetatīvu traucējumu problēmām veltītu starptautisku kongresu un konferenču dalībnieks, divu patentu autors.

SVARĪGS SMADZEŅU VĒSTĪJUMS

- Kas ir sāpes? Kāpēc tā ir tik nepatīkama sajūta? Kāpēc daba nav devusi mums iespēju šādu stāvokli panest vieglāk?

- Sāpes ir lielisks un pārdomāts aizsardzības instruments, kas palīdz mums izdzīvot. Savulaik Šeringtons (britu zinātnieks, fizioloģijas un neirobioloģijas speciālists) norādīja, ka sāpes ir veselības sargsuns. Kad ar mums kaut kas nav kārtībā, sāpes sākumā ļoti klusu čukst, ka ir jārīkojas. Ja mēs nedzirdam šos signālus, tad vēstījums kļūst arvien intensīvāks un daudzveidīgāks. Neskatoties uz to, ka sāpes ir svarīgs aizsargājošs un brīdinošs faktors, kas nepieciešams cilvēka attīstībai un izdzīvošanai pastāvīgi mainīgos vides apstākļos, tās nenoliedzami mazina pacientu dzīves kvalitāti, sociālo un sadzīves adaptāciju.

Samazinātas darbaspējas, ārstēšanās izmaksas, ekonomiskie zaudējumi – šīs negatīvās sekas ierindo hronisko sāpju problēmu pasaules slimību reitinga augšgalā. Gribu uzsvērt, ka sāpes vienmēr ir personīga pieredze, ko ietekmē bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori. Cilvēki piedzīvo sāpju jēdzienu caur personīgo pieredzi, tādēļ ar cieņu jāizturas pret individuāliem sāpju pieredzes stāstiem. Verbālais apraksts ir tikai viens no sāpju izteikšanas veidiem. Nespēja sāpes aprakstīt neizslēdz iespēju, ka cilvēks tās jūt. Lai gan sāpēm parasti ir adaptīva loma, tās var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka funkcionālo stāvokli, sociālo un psiholoģisko labsajūtu. Tāpēc sāpju mazināšana ir viens no galvenajiem ārsta uzdevumiem. Nav cieņpilnāka mērķa un darba.

– Lūdzu, pastāstiet, kādi ir sāpju veidi?

- Šobrīd sāpes tiek klasificētas pēc to ilguma, lokalizācijas, smaguma pakāpes un patofizioloģiskajiem mehānismiem. Jāuzsver, ka mūsdienās akūtas sāpes tiek uzskatītas par sindromu (neilgas, klīnisko izpausmi nosaka traumējošā faktora raksturs un tā prognostiskā ietekme uz organisma dzīvotspēju), hroniskas sāpes tiek uzskatītas par slimību - tas ir daudzdimensionāls, polimodāls, emocionāli negatīvi iekrāsots psihofizisks stāvoklis, ko modulē ar vecumu saistītas fizioloģiskas un psihosociālas personības iezīmes. Gribu atzīmēt, ka katram piektajam pacientam akūtas sāpes pārvēršas hroniskās, tāpēc ir jāsaprot un jāatceras, ka, adekvāti ārstējot akūtas sāpes, tiek efektīvi novērsta to pārtapšana par hroniskām sāpēm. Runājot par sāpju patofizioloģiskajiem mehānismiem, ir jābalstās uz sāpju biopsihosociālo koncepciju. Izšķir šādus sāpju veidus: nociceptīvās, neiropātiskās un nociplastiskās sāpes, iespējama to kombinācija. Ir svarīgi uzsvērt arī ģenētisko, psiholoģisko un sociālo faktoru lomu individuālajā sāpju uztverē.

– Atklājiet noslēpumu, kā jūs sagūstāt sāpes? Kādos tīklos? Ar ko sākat? Kādas ir sāpju diagnostikas metodes?

- Šobrīd mūsu arsenālā ir pietiekami daudz sāpju izpētes metožu. Veicam sāpju cēloņa diagnostisko meklēšanu pēc klasiskās shēmas, kas ir labi zināma visiem ārstiem. Parasti sākam ar sarunu un apskati. Diagnostikas procesā pacientam uzdodam standarta jautājumus: kur un kā sāp, cik stipri un cik ilgi sāp, kāds ir sāpju rašanās un saasinājuma cēlonis (trauma, atdzišana, kustība, stress), kas tās pavada, kāda ir to norise u.c. Tas ir nepieciešams, lai precizētu sāpju lokalizāciju, izplatību, stiprumu, raksturu, procesa stadiju un posmu.

Pacienta apskates laikā īpašu uzmanību pievēršam attīstības anomālijām, ķermeņa asimetrijai, stājas īpatnībām, kāju garumam, tam, kā pacients sēž, stāv, gaitas specifikai, mugurkaula fizioloģisko izliekumu raksturam, skoliozei.

VCA poliklīnikas Pļavnieki Neiro klīnikā tiek izmantota unikāla neirofizioloģiskās diagnostikas iekārta. Atbilstoši diferenciāldiagnozes indikācijām izmantojam papildus CT, MRI un citas laboratoriskās izmeklēšanas metodes, kā arī radniecīgu speciālistu - neiroķirurga, reimatologa, kardiologa, gastroenterologa, zobārsta, ginekologa, dzemdību speciālista, traumatologa, ortopēda, endokrinologa, psihoterapeita konsultācijas.

– Sakiet, lūdzu, kādas ir metodes un pieejas sāpju ārstēšanai?

- Akūtu un hronisku sāpju sindroma ārstēšana ir viena no aktuālākajām medicīnas problēmām. Saskaņā ar pasaules attīstīto valstu veselības dienestu statistiku miljoniem cilvēku cieš no dažādu sāpju sindroma, un lielās summās ir mērāms izraisītais ekonomiskais kaitējums. Ikdienas praksē mēs balstāmies uz starptautiskajām un Eiropas vadlīnijām akūtu un hronisku sāpju ārstēšanai, kuras paredz pierādījumos balstītas medikamentozas un nemedikamentozas ārstēšanas metodes.

Vēlos atzīmēt, ka ieteikumos hronisku sāpju ārstēšanai tiek uzsvērta multidisciplināra programma, kas papildus medicīniskajām, intervences metodēm ietver arī fizisko rehabilitāciju (fizisko vingrinājumu komplekss, kinezioterapija, masāža, manuālā terapija, postizometriskā relaksācija, refleksoterapija, fizioterapija, joga, ciguns, relaksācijas tehnikas, diēta, svara samazināšana); psiholoģiskā rehabilitācija (kognitīvi-biheiviorālā terapija, autogēnais treniņš) un pacienta sociālā adaptācija.

Dažādu muskuļu un skeleta sistēmas sāpju izpausmju ārstēšanai Pļavnieku VCA poliklīnikas Neiro klīnikā tiek izmantota datorizēta trakcijas sistēma, kas ļauj dozēti iedarboties uz mugurkaula kakla, krūšu un jostas-krustu daļas, muskuļu un saišu-locītavu aparātu. Metodes unikalitāte ir tās spēja panākt dozētu, vienmērīgu iedarbību, kā rezultātā uzlabojas asinsapgāde, vielmaiņas procesi skartajās vietās.

Pēc rūpīgas diagnostiskās izmeklēšanas ir svarīgi individuāli izvēlēties iedarbības režīmu, stiprumu un laiku, kuru datorprogramma atbalstīs, atkarībā no slimības formas, stadijas un posma. Postizometriskās relaksācijas elementu pievienošana ļauj padarīt iedarbības procesu daudzveidīgāku un efektīvāku. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai jebkuras sāpes izzūd visaptverošas un kompetentas ārstēšanas rezultātā.

– Sakiet, cik lielā mērā zinātne ir iemācījusies tikt galā ar sāpēm?

– Līdz šim sasniegtais izpratnes līmenis par sāpju sindroma rašanās un uzturēšanas mehānismiem, kā arī tā apturēšanas iespējām ir ļāvis pilnveidot un ieviest mūsdienīgas efektīvas metodes, kas iepriekš nebija pieejamas pacientiem. Šodien mūsu arsenālā ir pietiekami daudz iespēju palīdzēt cilvēkiem, kas cieš no sāpēm. Taču zinātne nestāv uz vietas. Apstiprinājums tam ir jauni atklājumi šajā jomā. Pagājušajā gadā Nobela komiteja Stokholmā nosauca balvas ieguvējus medicīnā un fizioloģijā. Tie bija Deivids Džejs Jūlijs (David Julius) un Ardems Pataputjans (Ardem Patapoutian). Viņi ir atklājuši, kādā veidā temperatūra un pieskāriens pārvēršas cilvēka sajūtās, sāpēs. Domāju, ka šie atklājumi paver jaunus apvāršņus, kuri mums būs jāizprot un ar laiku jāpielieto praksē.

Vēlos pabeigt mūsu sarunu ar Alfonsa Dodē vārdiem: “Nav vispārējas sāpju definīcijas, katrs pacients pats sev rada savas sāpes, bet ciešanas, tāpat kā dziedātāja balss, mainās atkarībā no zāles akustikas”. Tas ir pacienta ziņā, kam viņš uzticēs svarīgo uzdevumu - uzlabot veselību un izsvītrot sāpes no savas dzīves.

Dr. Igor Romanenko pieņem pacientus Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikā Pļavnieki Saharova ielā 16, Rīgā un VCA poliklīnikā Pulss Lāčplēša ielā 38, Rīgā.
Pierakstīties: tālr. 67799977.
Vairāk informācijas: www.vca.lv
Ārstnieciskās iestādes kods: 0100-64120.