Image

Neirogrāfija un elektromiogrāfija (EMG)

Neirogrāfija un elektromiogrāfija ir neirofizioloģiskas diagnostiskas metodes, kuru laikā tiek izvērtēts impulsu pārvades ātrums pa perifēro nervu šķiedrām, nerva un muskuļa sinapses funkcionālais stāvoklis, perifērais motoneirons un muskuļu veselība.
Neirogrāfija ir impulsa pārvades ātruma noteikšana pa perifēro nervu motorām un sensorām šķiedrām, veicot bipolāru, perkutānu nervu stimulāciju ar elektrisko strāvu.
Elektromiogrāfija ir muskuļu biopotenciālu reģistrācijas metode ar adatu elektrodiem, pacientam atrodoties miera stāvoklī un veicot muskuli aktivizējošu kustību.

 

  • Īsāks izmeklēšanas laiks salīdzinājumā ar citām metodēm
  • Korekti var izvērtēt nervu bojājuma lokalizāciju un bojājuma veidu
  • Nav nepieciešama īpaša sagatavošanās procedūrai
Kad jāveic neirogrāfija
un/vai elektromiogrāfija?

Ja ir sūdzības par pastāvīgu vai īslaicīgu notirpumu, krampjiem vai sāpēm rokās un/vai kājās, muskuļu nespēks vai sāpes muskuļos, vispirms ir jādodas pie neirologa, kurš izvērtēs situāciju un izmeklējuma nepieciešamību.

Abas metodes vajadzības gadījumā tiek kombinētas, šo vajadzību pamato aizdomas par diagnozi vai izmeklējuma laikā iegūtie rezultāti.

Neirogrāfiju un elektromiogrāfiju izmanto šādu slimību diagnostikā:

  • kompresijas neiropātijas – karpālā kanāla sindroms, kubitālā kanāla sindroms, Gijona kanāla sindroms, tarsālā kanāla sindroms u.c.;
  • polineiropātiju diagnostikā – diabētiska polineiropātija, dismetabola polineiropātija, iekaisīga polineiropātija jeb poliradikuloneirīts u.c.;
  • nervu pinumu bojājumi – pleca pinuma bojājums, jostas, krustu pinuma bojājums u.c.;
  • neiromuskulārās pārvades traucējumi – miastēnija un miastēniskie sindromi;
  • muskuļu slimību diagnostikā – muskuļu distrofija, iekaisuma radīti muskuļu bojājumi, muskuļu tonusa izmaiņas – miotonijas c.;
  • muguras smadzeņu priekšējo ragu motoro kodolu bojājumu diagnostikai – motoneironu slimība un sindromi, mielopātija u.c.;
  • nervu saknīšu bojājumu diagnostikā, ja klīniskā un radioloģiskā atrade nesakrīt u.c.
Kā sagatavoties izmeklējumam?
  • Ievērot personīgo higiēnu pirms izmeklējuma
  • Nelietot krēmus vai eļļas izmeklējuma dienā
  • Noņemt plāksterus, pārsējus, kompreses, ortozes pirms izmeklējuma

 

 

 

Brīdinājumi

 

 

Obligāti brīdiniet ārstu, ja ir:

  • ādas izmaiņas (infekcija, čūlas u.c.) plānotā izmeklējuma zonā;
  • paaugstināta jutība pret elektrisko strāvu.
  • cukura diabēts
  • epilepsija
  • infekcijas slimības – C hepatīts, B hepatīts, HIV

Nedrīkst veikt elektromiogrāfijas izmeklējumu, ja:

  • tiek ilgstoši, nekontrolēti lietoti medikamenti, kuri ietekmē asins recēšanu;
  • ir hematoloģiska slimība, kura ietekmē asins recēšanu;

 

Kā notiek procedūra?

Neirogrāfijas izmeklējumā izmanto virsmas elektrodus, kurus pielīmē uz ādas, veic nervu stimulāciju ar elektrisko strāvu un reģistrē motoros un sensoros darbības potenciālus un citus parametrus, kas ļauj novērtēt nerva funkcionālo stāvokli.
Elektromiogrāfijas izmeklējumā izmanto adatu elektrodus (izmeklējums ir mazinvazīvs). Ar šo elektrodu palīdzību reģistrē muskuļu aktivitāti miera stāvoklī un pie kontrakcijas. Šajā izmeklējumā ir nepieciešama pacienta līdzdarbošanās – jāsasprindzina un jāatslābina konkrēts muskulis. Izmeklējuma laikā pacients var just sāpes kā pie jebkura adatas dūriena. Izmeklējumu veic un rezultātus apraksta ārsts, kurš arī dod slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem. Neirogrāfijas un elektromiogrāfijas izmeklējumu veic un interpretē ārsts.

Noderīga informācija pēc izmeklējuma

Neirogrāfijas un elektromiogrāfijas izmeklējumi ir zema riska procedūras. Elektromiogrāfijā izmanto tikai vienreizlietojamus adatu elektrodus. Pēc izmeklējuma dūriena vieta var nedaudz asiņot.

Informācija par pierakstīšanos VCA

Tiek sniegti gan valsts apmaksāti, gan maksas pakalpojumi tikai uzrādot ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu. Pacientiem ar veselības apdrošināšanas polisi pakalpojumus apmaksā atbilstoši veselības apdrošināšanas programmas nosacījumiem.