Bauskas doktorātā darbu sāks gastroenteroloģe no Ukrainas

Plānots, ka speciāliste Bauskā pieņems vairākas reizes mēnesī. Pirmā darbdiena viņai Bauskā būs sestdien, 3. decembrī.

Līdzšinējā mediķes dzīves vieta bija Severodoneckā Ukrainā, bet, sākoties februāra asiņainajiem notikumiem, N. Daņiļčenko ar ģimeni pārcēlās uz valsts centrālo daļu, kur uzkavējās neilgu laiku. Severodoneckā viņai kopīgi ar vīru, kurš savukārt ir endoskopijas speciālists, bijusi sava gastroklīnika. Izvēršoties karadarbībai, abi palikuši bez darba.

«Medicīna – tā ir mana dzīve. Es mīlu savu darbu un lūdzu Dievam, lai man tiktu dota iespēja atkal strādāt savā profesijā. Lūgšanas patiešām tika uzklausītas, jo pēc kāda laika piezvanīja mans pacients, piedāvāja, vai es nevēlos atbraukt un kādu brīdi pastrādāt Latvijā. Viņš uz Latviju bija pārcēlies agrāk un uzzinājis, ka šeit ir vajadzīgi mediķi, tālab izteica piedāvājumu. Mana atbilde viennozīmīgi bija apstiprinoša, un šī gada 26. aprīlī es ierados Rīgā,» savu ceļu līdz drošam patvērumam ieskicē N. Daņiļčenko.

Ārste vispirms darbu atradusi Rīgas 1. slimnīcā, taču, tā kā tur nebija nodrošināts pilnas slodzes darbs, labprāt pieņēmusi VCA piedāvājumu.

N. Daņiļčenko uzskata – ja cilvēkam nav sūdzību, ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, viņš pareizi ēd un uzņem visas nepieciešamās barības vielas, pietiekami daudz dzer ūdeni, pārlieku neuztraucas, ja viņam ir labs miega režīms, tad visam vajadzētu būt kārtībā, un gastroenterologa konsultācija būs lieka. Taču mediķes līdzšinējā pieredze liecina, ka šis apraksts neatbilst reālajai dzīvei, un kuņģa-zarnu trakts daudziem ir vājā vieta – «Ahileja papēdis».

Visbiežāk pie ārstes vēršas ar sūdzībām par dedzināšanu pakrūtē. Latvijā šī ir nozīmīgākā iedzīvotāju problēma. Turklāt daudzi cilvēki pacieš dedzināšanu kuņģī, neapzinoties, ka tā ir nopietna saslimšana, kuru iespējams izārstēt. Kā vienu no galvenajiem dedzināšanas cēloņiem N. Daņiļčenko min pārmērīgu kafijas dzeršanu. «Tas patiešām ir izvērsies nacionālā līmenī. Neslēpšu, arī Ukrainā ir līdzīgi, īpaši pēdējos piecos gados, kad uz ielām parādījušies kafijas automāti, un šī kofeīnu saturošā dzēriena pieejamība paaugstinājusies līdz maksimumam. Ar kafijas patēriņa pieaugumu palielinājies arī dažādu sūdzību skaits par nepatīkamiem simptomiem. Grēko ļaudis arī ar saldumu un miltu produktu lietošanu. Arī tas bieži vien ir cēlonis dedzināšanai. No savas ēdienkartes izslēdzot kafiju, saldumus, miltus, ievērojot normālu ēšanas režīmu, 50 procentu gadījumos sūdzības pazūd bez ārstēšanas,» teic gastroenteroloģe N. Daņiļčenko.

Gastroenterologa darbības joma ir ļoti plaša, jo tā skar visu kuņģa-zarnu traktu – barības vadu, kuņģi, aizkuņģa dziedzeri, aknas, žultsceļus. Kuņģa-zarnu trakta saslimšanas rodas lielas slodzes iedarbībā, kad stress, neregulāra ēšana, ilgstoša sēdēšana pie datora un mazkustīgums ņem virsroku, tādējādi radot kuņģa-zarnu trakta apvidū nepatīkamus simptomus. Ne velti Hipokrāts ir teicis, ka «visas slimības sākas zarnās».

Lai mēs dzīvotu, ir nepieciešama enerģija. To mēs iegūstam no ēdiena un ūdens. Ja organisms to pareizi uzņems, pārstrādās un utilizēs, visas sistēmas būs ierindā, norāda N. Daņiļčenko.

Viņa uzsver, ka konsultācijai sagatavojies pacients sekmē maksimāli kvalitatīvas palīdzības saņemšanu. Tādēļ pacientam uz konsultāciju Bauskā būtu jāņem līdzi iepriekšējie laboratoriskie, radioloģiskie un endoskopiskie izmeklējumi un jāinformē mediķe par pēdējā pusgadā lietotajiem medikamentiem, kā arī pārtikas un medikamentu alerģijām.

Ir virkne pacientu, kurus jau ir izmeklējuši ģimenes ārsti un nosūtījuši uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, taču tagad vajadzīga gastroenterologa konsultācija. Daļa ir tādi, kuri ir sajutušies slikti un pa tiešo dodas pie speciālista. Mediķe atzīst, ka Latvijā ir milzīgas rindas uz izmeklējumiem, un tā ir valsts problēma. «Nevaru pateikt pacientam – ejiet ar dievpalīgu, izmeklējaties un tad nāciet pie manis. Tas var aizņemt mēnesi, divus un vairāk, bet vai tālab cilvēkam būtu jādzīvo sāpēs un diskomfortā? Tāpēc es vienmēr nozīmēju minimālu terapiju. Pacienta klīniskā aina ir pati svarīgākā. Man ir 20 gadu pieredze un, aprakstot simptomus, aplūkojot pacientu, diagnozi varu uzstādīt,» norāda N. Daņiļčenko.

Ārste brīvi pārvalda angļu valodu, runā ukraiņu un krievu valodā, nokārtojusi pārbaudījumu latviešu valodā A2 līmenī. «Man vēl ir grūtības, pieņemot pacientus, komunicēt latviešu valodā, bet es patiešām cenšos. Medicīnisko terminoloģiju latviešu valodā esmu apguvusi. Ar gados jaunajiem pacientiem komunicējam angliski. Dažkārt valodas nākas miksēt, jo baidos, ka varu palaist garām kādu būtisku aspektu, jo mans pamatmērķis ir pareizas diagnozes uzstādīšana un palīdzības sniegšana sirdzējam,» akcentē N. Daņiļčenko un atzīst, ka līdz šim problēmas valodas barjeras dēļ nav radušās.